12. Jauniešu Saeima nolemj, ka nepieciešams:
attiecībā uz medijpratību:
1) nodrošināt ilgtspējīgus atbalsta mehānismus neatkarīgajiem medijiem, lai veicinātu kvalitatīvu un profesionālu žurnālistiku, mazināt sabiedrības polarizāciju, veicināt uzticēšanos vietējiem medijiem un palielināt uzticamu, objektīvu informācijas avotu pieejamību;
2) organizēt īpaši pielāgotas apmācības kampaņas senioriem, lai sniegtu viņiem zināšanas par kiberdrošību, viltus ziņu atpazīšanu un drošu interneta lietošanu, kā arī veidot dažādus izglītojošus materiālus viegli saprotamā valodā un izplatīt tos drukātajos medijos, televīzijā, radio un sociālajos medijos, lai sasniegtu iespējami plašāku auditoriju;
attiecībā uz izglītību:
3) lai attīstītu skolēnu un skolotāju prasmes jēgpilni izmantot mākslīgā intelekta rīkus izglītībā, veicināt digitālo pratību, kritisko domāšanu (īpaši attiecībā uz ētikas un drošības jautājumiem) un saglabāt līdzsvaru starp tehnoloģijām un skolotāja lomu mācību procesā;
4) lai veicinātu jauniešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā un demokrātiskajos procesos, iekļaut formālajā un neformālajā izglītībā pilsonisko un politisko izglītību, organizēt dažādus izglītojošus pasākumus, piemēram, vēlēšanu simulācijas un diskusijas, kā arī papildināt mācību saturu un stiprināt skolēnu pašpārvalžu lomu;
5) lai stiprinātu skolēnu motivāciju mācīties, veicinātu dziļāku izpratni un prasmi mazināt stresu, kā arī attīstītu atbildību un pašdisciplīnu, pedagogiem izglītības iestādēs lielāku uzmanību veltīt skaidrojošajam darbam attiecībā uz formatīvo vērtēšanu;
attiecībā uz aizsardzību:
6) stiprināt Baltijas reģiona drošību. Orientējoties uz šo mērķi:
a) veicināt sadarbību starp Baltijas valstīm militārās ražošanas un resursu izmantošanas jomā,
b) nodrošināt Latvijas militārās ražošanas attīstību un aizsardzības nozares jaunuzņēmumu un pētniecības projektu finansēšanu;
7) stiprināt valsts valodas statusu;
8) veicināt autoceļu infrastruktūras attīstību, pārskatot nodokļu iekasēšanas kārtību un atjaunojot Valsts autoceļu fondu;
9) uzlabot valsts aizsardzības mācības kvalitāti un jauniešu fizisko sagatavotību, kā arī attīstīt un paaugstināt pašaizsardzības iemaņas;
10) vairot Nacionālo bruņoto spēku prestižu sabiedrībā;
attiecībā uz ekonomiku:
11) lai veicinātu valsts ilgtspējīgu sociālekonomisko attīstību, palielināt ikmēneša ģimenes valsts pabalsta apmēru – par vienu bērnu 50 eiro, par diviem bērniem 150 eiro (75 eiro par katru bērnu), par trim un vairāk bērniem 100 eiro par katru bērnu, vienlaikus stiprināt bērnudārzu un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un paaugstināt izglītības kvalitāti;
12) lai veidotu ilgtspējīgu ekonomiku, realizēt industrializācijas un inovācijas plānu, attīstīt stratēģiskās nozares, veicināt pāreju uz aprites ekonomiku un aktīvāk piesaistīt ārvalstu investorus, kā arī sekmēt teritoriāli līdzsvarotu rūpniecisko un vietējās ražošanas attīstību, noteikt līdzvērtīgu uzņēmumu ienākuma nodokļa sadalījumu starp pašvaldību budžetiem un valsts budžetu (50:50);
13) lai veicinātu jauniešu ekonomisko aktivitāti un integrāciju darba tirgū, tai skaitā vasaras darbos, pārskatīt nodokļu sistēmu, ieviešot samazinātu iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi jauniešiem līdz 23 gadu vecumam un piemērojot sociālā nodokļa atvieglojumus 10 procentu apmērā uzņēmumiem, kuri nodarbina jauniešus, attīstīt jaunuzņēmumu kopienu, ieviešot reģionālā atbalsta programmas, attīstīt jauniešu finanšu pratību, iekļaujot izglītības programmās finanšu pratības mācības un informatīvus pasākumus par karjeras un darba iespējām, kā arī atļaut 16 līdz 18 gadus veciem jauniešiem veikt investīcijas finanšu tirgos ne vairāk kā 500 eiro apmērā;
14) lai sekmētu reģionu ilgtspējīgu un inovatīvu attīstību, iesaistīt jauniešus pašvaldību lēmumu pieņemšanā un vietējā uzņēmējdarbībā, izveidot katrā pašvaldībā iedzīvotāju padomi, veicināt kultūras un radošo industriju attīstību, izstrādāt valsts atbalsta programmas depopulācijas mazināšanai reģionos, kā arī pārskatīt finansējuma sadali starp pašvaldībām, attīstīt transporta infrastruktūras tīklu, nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumu un mājokļu pieejamību reģionos, tādējādi sekmējot vienmērīgāku reģionālo attīstību Latvijā.
14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa
Latvijas Republikas Saeimas namā
Rīgā 2025. gada 11. aprīlī
