Par labi finansētiem un konkurētspejigiem sabiedriskajiem medijiem kā veselīgas demokrātijas indikatoriem.
68BALSIS

Agnese Rituma

Vidzemes vēlēšanu apgabals

Olaines novads

Olaines 1. vidusskola

Idejas saturs

Neatkarīgi sabiedriskie mediji ir viens no mūsdienu demokrātijas pamatprincipiem blakus izpildvarai, likumdevējvarai un tiesu varai, ka arī Eiropas Savienības viena no pamatvērtībām. Pašlaik ar valsts piešķirto finansējumu sabiedriskie mediji Latvijā nespēj stratēģiski plānot savu infrastruktūras attīstību un ieguldīt tehnoloģiskajā izaugsmē.


Mani priekšlikumi deklarācijas projektam

Pēc Eiropas Raidorganizāciju apvienības datiem Latvijas sabiedrisko mediju budžets ir nesamērīgs salīdzinot ar Eiropas vidējiem rādītājiem. Latvijā sabiedrisko mediju galvenais finanšu avots ir valsts dotācija, kuru veido 0.1% no IKP, savukārt, Eiropā tie ir 0.17% no IKP. Valstīs, kurās sabiedriskie mediji ir pilnībā valsts finansēti, valsts dotācija ir 0.2% no IKP. Arī Baltijas valstīs Latvijas piešķirtas finansējums sabiedriskajiem medijiem ir viszemākais. 2017.gadā Igaunijas sabiedrisko mediju kopējais gada budžets bija 39.97 miljoni eiro, Lietuvā - 36.13 miljoni eiro, bet Latvijā - 27.74 miljoni eiro. Ar šādu finansējumu sabiedriskie mediji Latvijā nespēj stratēģiski plānot savu infrastruktūras attīstību un ieguldīt tehnoloģiskajā izaugsmē. Bez valsts dotācijām, mediji Latvijā naudu iegūst arī no reklāmām, vien 2018.gadā Latvijas reklāmas tirgus apjomam sasniedzot 80 432 805 eiro. Tā kā šī gada 1.julijā spēkā stāsies liegums reklamēt nebanku sektora pakalpojumus, tāds Latvijas medijs kā Latvijas Televīzija zaudēs 500 000 eiro, valdībai vēl šogad atbalstu atrodot no olimpisko spēļu licenses. Latvijas valdībai būtu finansiāli jāatbalsta sabiedriskie mediji ne tikai šī lieguma rādītājos zaudējumos, bet arī  konkurētspejīga satura izveidē. Samazinoties jau tā pārāk mazajam reklāmas tirgum Latvijā, medijiem nākas un nāksies arvien vairāk meklēt citus veidus kā gūt finansējumu, tādējādi bieži vien pieaugot politiskajai un ekonomiskajai ietekmei medijos. Latvijas Reklāmas asociācijai rada bažas reklāmdevēju pieaugošās investīcijas ārzemju medijiem, kas var rezultēties ar Latvijas mediju dominances samazināšanos informatīvajā telpā. **Aicinu papildināt deklarāciju ar jaunu punktu: 5) veicināt sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus, paredzot pakāpenisku reklāmu samazināšanos komerciāli nozīmīgākajos raidlaikos, kā arī vienlaicīgi un pakāpeniski palielinot valsts dotāciju līdz 0.2% IKP piecu gadu periodā.


Sapratu Ja turpini izmantot šo interneta lapu, tu piekrīti lietot mūsu sīkdatnes. Vairāk...