Līdz ar vidējā vecuma pieaugumu Latvijā, veidojas milzīga proporcionalitātes atšķirība starp jauniešiem un pensionāriem, kas nozīmē to, ka jauniešu intereses tiek arvien mazāk pārstāvētas pašvaldībās.
Valsts labklājība un demokrātija kļūs spēcīgāka, ja pašvaldību vēlēšanās tiktu iekļauti jaunieši, jo tiem ir unikāli viedokļi, skatījumi un pieredze, kas ir vērtīgi visai sabiedrībai.
Papildināt deklarāciju par demokrātijas stiprināšanu ar jaunu 5. punktu, šādā redakcijā:
5) Tiesības vēlēt pašvaldību vēlēšanās ir personai, kura vēlēšanu dienā sasniegusi 16 gadu vecumu.
Taču, nemainot būtību pašvaldības domes vēlēšanu likumā, kurā noteiktas arī personas, kurām nav tiesību piedalīties vēlēšanās citu iemeslu dēļ, attiecīgi 5. panta 2.daļā, aizstāt skaitli 18 ar 16.
Šobrīd jauniešiem ir ļoti maz teikšanas par svarīgiem lēmumiem un likumiem, kuri tiešā veidā ietekmē viņu dzīvi. Neskatoties uz to, ka jaunieši jau no 16 gadiem ir aktīvi sabiedrības locekļi, kuri strādā, mācās un maksā nodokļus, tiem nav iespējas ietekmēt valdības lēmumus. Līdz ar balsstiesīgo vēlētāju vecuma samazināšanu, amatpersonām ir jāizturas pret jauniešiem kā pret vienlīdzīgiem vēlētājiem, pārstāvot arī starp jauniešiem svarīgas idejas un priekšlikumus. Jaunatni vietējie politiskie jautājumi skar tikpat daudz kā jebkuru citu, piemēram, klimata pārmaiņas, izglītība un jauniešiem draudzīga pilsētas infrastruktūra. Turklāt, nespējot nobalsot līdz 18 gadu vecumam, daļai iedzīvotāju nebūs iespēju nobalsot, līdz pat viņi sasniedz 22 gadu vecumu.
Viens no svarīgiem aspektiem ir arī vēlētāju aktivitāte pēdējos gados, kas Latvijā bija ļoti zema. 2021. gadā, Latvijas pašvaldību vēlēšanās (neskaitot Rīgu, kurā vēlēšanu aktivitāte bija 40,6%) bija redzama rekordzema aktivitāte - 34,01%. Mazs vēlētāju skaits ir slikts rādītājs, jo rada bažas par uzticību politiskajai sistēmai valstī. Pētījumi ir parādījuši, ka iedzīvotāji, kuri veido ieradumu, balsot jau agrā vecumā, biežāk turpina balsot arī vēlāk dzīvē. Jaunieši iegūs pieredzi un paradumu balsot, līdz ar to tiks iegūta lielāka vēlētāju aktivitāte nākotnē. Balsstiesību piešķiršana 16 gadus veciem jauniešiem ir veids, kā veicināt aktīvu līdzdalību politikā uz visu mūžu.
