Izglītības sistēmas (1.-12.kl) pilnveidošana no kvantitātes uz kvalitāti, nepārslogojot skolniekus ar nevajadzīgi liekas info "kalšanu".
215BALSIS

Jēkabs Tutiņš

Vidzemes vēlēšanu apgabals

Mārupes novads

Mārupes vidusskola

Idejas saturs

Mainīt pārlieku sarežģīto izglītības standartu, liekot uzsvaru uz galveno prioritāti - jauniešu individuālajām spējām, to saskatīšanu, virzīšanu, attīstīšanu. Jauniešus “dzen” cipara dēļ uz papīra, kas noved pie pārslodzes. Mācīties sekmīgi (bez pārslodzes, mazinot stresu), attīstīt personību un spriestspēju. Mērķis-nākotnē izcilas personības, profesionāļi savās jomās.


Mani priekšlikumi deklarācijas projektam

Priekšlikumi: 1) Visās Latvijas Republikas izglītības iestādēs, sākot ar bērnudārzu, obligātā latviešu valoda. 2) Pārskatīt vidusskolas mācāmās vielas saturu, objektīvi izvērtējot tās lietderību; 3) Izvērtēt nepieciešamās informācijas apjomu; (pārņemt labus piemērus no ārvalstu izgl. modeļiem) 4) Iekļaut programmā vairākus projektu darbus, kas attīstītu domāšanu, viedokli, savstarpējo komunikāciju; Izklāsts: Ir svarīgi veidot jauniešiem labvēlīgu vidi, kas pēcāk vainagotos ar ieinteresētību savas valsts attīstībā un stratēģisku mērķu virzībā saistībā ar savu dzīvi, izvērtējot personiskās intereses. Valstī audzināt tai lojālus pilsoņus no mazotnes. Jāsāk ar katra skolēna personības attīstību, šajā gadījumā ir runa par izglītības mācību sistēmu, kuru vajadzētu pārskatīt, apzinot katra jaunieša intereses, nevis tos veidot pēc viena prototipa. Izglītības sistēmai pašlaik ir princips - kvantitāte, kuru būtu jāpārveido par kvalitāti. Jaunieši jau tāpat ir noslogoti ar obligātajiem ~ 15 priekšmetiem, paralēli tām ir hobiju aktivitātes, kas jauniešiem dod iedvesmu darboties. Jauniešus “dzen” cipara dēļ uz papīra, kas ir liekas informācijas īslaicīga uzkrāšana smadzenēm, kura pēc ieskaites jau būs automātiski aizmirsta. Cik lietderīga ir šādas informācijas gūzmas apguve, kuras lietderības koeficients ir zems? Nemāca vajadzīgo, bet māca izglītības sistēmas izveidotos standartus. Bet tad valsts runā: “Kādēļ jauniešiem ir stress, kādēļ centralizētajos eksāmenos atzīmes krītas?”. Atbilde ir pārslodze, pārslodze, kas tiek panākta neņemot vērā jauniešu individuālās spējas. Tas pats stāsts par ārpusklases lasīšanu. Visu cieņu Latvijas literatūras klasikai, bet, vai nav beidzot pienācis laiks jauniešiem ļaut izvēlēties, ko lasīt? Piemēram, noteiktu lappušu skaitu, jo galvenais mērķis ir raisīt interesi par lasīšanu, nevis strikti standartā noteikt, ko viņam lasīt, tādā veidā izraisot negativitāti pret lasīšanu kā tādu, būtībā izraisot pilnīgi pretēju efektu cerētajam.