Jaunietim, stājoties vidusskolā, ir jāļauj koncentrēties uz konkrētiem mērķiem, tāpēc mums ir jāatvieglo viņu ceļš un jāļauj to darīt!
85BALSIS

Dairis Zitāns

Rīgas vēlēšanu apgabals

Rīga

Rīgas Teikas vidusskola

Idejas saturs

Jaunietim viens no pirmajiem nozīmīgajiem notikumiem ir 9.klases beigšana - pamatizglītības iegūšana. Tālāk ceļš ved uz vidusskolu, profesionālo vidusskolu vai tehnikumu, atkarībā, ko jaunietis dzīvē grib darīt. Vairāk vai mazāk pēc 9 gadiem skolā, skolēns jau saprot, kas viņam interesē, tāpēc es vēlētos, lai ikviens skolēns pats individuāli varētu izvēlēties mācību priekšmetus, ko grib mācīties.


Mani priekšlikumi deklarācijas projektam

Lai pilnveidotu izglītības programmu saturu un pietuvinātu pašu izglītības procesu mūsdienām, protams vajag finansējumu. Idejas nepilnveidojas, ja nav materiālu vai ierīču ar ko strādāt. Daudziem jauniešiem pēc 12.klases, aizbraucot studēt ārzemēs, paveras jauna pasaule. Tas ir labi, bet reizē arī slikti, jo tas liecina par mūsu nelielo atpalicību mācību procesā. Ja man, kā vidusskolēnam, jautā, kas man rada interesi mācīties, tad ar pārliecību varu atbildēt, ka tas ir veids, kā konkrētu mācību priekšmetu man pasniedz. Un šeit es, diemžēl, bieži saskaros ar šo vecumu starpību starp pedagogu un skolēnu. Mums, postpadomju valstij, ir mantojumā palicis šis mācīšanas stils - vienkārša informācijas izklāstīšana un pierakstīšana, mājasdarbi. Skolēns nogurst no tā, jo ar to ir jāsaskaras katru darba dienu. Esmu mācījies pie gados vecākiem skolotājiem, kā arī gados jauniem skolotājiem. Noteikti varu teikt, ka jaunie informāciju pasniedz ar lielāku harizmu, interesi, izpratni, kas ļoti palīdz koncentrēties un noturēt interesi. Es piedāvāju skolās vairāk iesaistīt jaunus pedagogus, praktikantus, lektorus. Mājasdarbi ir vieni no tiem "kaitniekiem", kas bieži vien demotivē mācīties. Jo arī mājasdarbu forma ir visbiežāk garlaicīga priekš mūsdienu jaunieša. Manuprāt, problēma ir tajā, ka skolēns neizprot mājasdarbu būtību. Visbiežāk to uzskata kā uzspiestu pienākumu, kas mums ir jādara. To vajadzētu mainīt, ir jāveicina izpratne par mājasdarbiem - kam tie ir vajadzīgi. Jāļauj skolēnam saprast, ka tas ir priekš viņiem, nevis priekš skolotāja. Uzskatu, ka arī mājasdarbu vērtēšana ir demotivējoša, jo, ja skolēns nesaprot mācību vielu, bet mājās iegulda savu laiku, lai mācītos, tad vērtējums par viņa mājasdarbu ir absurds. Skolotājam šī mājasdarbu pārbaude ir jāveic priekš sevis, lai saprastu, ko ir izdevies iemācīt un ko nav. Un izrietot no tā, jāveic secinājumi par savu darbu. Bieži vien kļūda ir tajā, ka skolotāji problēmu meklē skolēnos nevis sevī. Tas ir jāmaina!