Mazākumtautību izglītības programmu likvidēšana, veicinot latviešu valodas apguvi un integrāciju latviešu sabiedrībā.
150BALSIS

Kristofers Kalniņš-Liberis

Rīgas vēlēšanu apgabals

Rīga

Rīgas Valsts 1. ģimnāzija

Idejas saturs

2015./2016. m.g 26 % skolēnu mācās mazākumtautību izglītības programmās. Rīgā - puse. Tātad ½ Rīgā un ¼ no visiem skolēniem izglītību neiegūst latviski. Skolā pavadītais laiks veido lielu ikdienas daļu, šie cilvēki plūstoši nelieto valsts valodu, vēlāk sagādājot grūtības darba tirgū un saziņā. Aicinu atteikties no minoritāšu izglītības programmām, veicinot stabilu integrēšanu latviešu sabiedrībā.


Mani priekšlikumi deklarācijas projektam

Ņemot vērā to, ka Latvijas valdība nodrošina izglītību astoņās mazākumtautību valodās – krievu, poļu, ebreju, ukraiņu, igauņu, lietuviešu, čigānu (romu) un baltkrievu valodā, kas ir vairāk nekā lielākajā daļā Eiropas valstu un ka 2015./2016. mācību gadā izglītības iestādēs mācījās 59 418 skolēnu mazākumtautību izglītības programmās, sasniedzot 26 % no kopējā skolēnu skaita, aicinu Izglītības un zinātnes ministriju sadarbībā ar Valsts valodas centru un Latviešu valodas aģentūru: 1. Novērtēt šī brīža mazākumtautību skolotāju kompetenci izglītot skolēnus latviešu valodā, kā arī zināšanas par Latvijas vēsturi un kultūru. 2. Gadījumā, ja tiek noskaidrots, ka skolotāja kompetence un minētās zināšanas nav pietiekamas savam amatam, vai nu subsidēt latviešu valodas un kultūras apguvi caur Latviešu valodas aģentūru, vai arī, ja skolotājs nevēlas doto iespēju, atbrīvot no amata. 3. Likvidēt skolās esošās mazākumtautību izglītības programmas, pakāpeniski aizvietojot tās ar izglītības programmām latviski. 4. Izstrādāt mazākumtautību skolēnu integrācijas plānu, kurā pastiprināti tiek likts uzsvars uz intensīvāku latviešu valodas un kultūras apguvi tiem skolēniem, kas šobrīd vēl mācās mazākumtautību programmās. 5. Veicināt mazākumtautību jauniešu iesaisti pilsoniskajās aktivitātēs, piemēram, valsts svētku svinēšanā, jauniešu organizācijās, konkursos, koncertos un sabiedriskajā darbā ar reklāmkampaņām un informējošajām mācību stundām, tādā veidā palīdzot sarast ar latviešu valodas vidi un tās lietojumu ikdienā. 6. Izveidot Valsts valodas centram pakļautas kontrolieru grupas, kas uzraudzītu latviešu valodas lietojumu skolās, tās pēc nejaušības principa pārbaudot un ierodoties bez brīdinājuma, kas nodrošinātu skolotāju prasmju pārbaudi, jaunās sistēmas izpildi, kā arī kopēji veiksmīgu izglītošanu skolās.