Valstiskuma un patriotisma jūtas tiek veidotas audzināšanas un izglītības procesā. Tāpēc liela nozīme pilsoņa tapšanā ir ģimenei un skolai.
362BALSIS

Germans Murins

Rīgas vēlēšanu apgabals

Rīga

Rīgas Stradiņa universitāte

Idejas saturs

Ir divi it kā līdzīgi vārdi-tēvzeme un dzimtene,diemžēl šodien daudziem Latvijas iedzīvotājiem tiem ir atšķirīga nozīme.Mana dzimtene ir Latvija, bet maniem vienaudžiem tēvi ir dzimuši citur un viņu tēvzeme nav Latvija. Es domāju ka dziļi un patiesi iepazīt dzimteni-Latviju,tās īpatības skaistumu un "dvēseli" vislabāk var iepazīt tikai latviešu valodā. Šīs valodas skaņas saplūst ar dabas skaņām.


Mani priekšlikumi deklarācijas projektam

Nākotnei nav perspektīvas bez pagātnes. Tās ir saknes, kas audzē stipru un varenu nākotnes koku. "Klausies, bērns, ar savām bērna ausīm, Katrs mīļās mātes vārds ir svēts. Lai šīs lokanās un maigās skaņas Dus kā zvans, sirds dzelmēs nogremdēts." (J.Jaunsudrabiņš). Šīs lokanās un maigās skaņas, kas skan latviešu valodā, ļaus pilnībā iepazīt un iemīlēt dzimteni. Patriotisma jūtas veido valoda un valoda ir tā, kas palīdz patiesi iepazīt Dzimtenes skaistumu un sāpes. Valodas mācīšanās sākās agrā bērnībā - ģimenē, tad bērnudārzā un skolā. Valdībai būtu jānodrošina valsts valodas mācīšana, obligāti visos bērnudārzos, skolās,tad būtu mazāk problēmu iegūt pamatizglītību latviešu valodā. Lai saglabātu veselīgu dzīves veidu, mēs godamies pastaigās, pārgājienos un ekskursijās iepazīstot Latvijas dabu, vēsturiskās vietas un rodam nosacījumus Dzimtenes mīlestībai. Tas ir ne tikai skolas uzdevums, kas iestrādāts izglītības programmā, bet arī ģimenes uzdevums. Iepriecina tas, ka visos Latvijas novados notiek dažādi sporta pasākumi. Kuros mācāmies veselīgi dzīvot un lietderīgi izmantotsavu jaunības enerģiju. Jaunatne kas būs iepazinusi, iemīlējusi un kļuvusi par savas dzimtenes patriotiem, tad arī būs gatava to aizstāvēt. Pirmās militārās profesionālās prasmes un zināšanas jāveido plānveidīgi un pakāpeniski, kuras var sniegt tikai augsta līmeņa profesionāļi. Jaunsargu kustība Latvijā nav jauna, tomēr informācijas par to trūkst. Šīs kustības attīstībai jāveltī vairāk uzmanības. Lai piesaistītu jauniešus Jaunsardzei, tai jākļūst intresantākai un tad tā kļūs katra jaunieša godalieta. Sportiski aktīvi un patriotiski noskaņoti jaunieši, labprāt, iesaistīsies dažādos pasākumos un aktivitātēs. Šīs vēlmes būtu valdībai jāplāno un jāveicina gan materiāli, gan sociāli. Ja katrs no mums uzņemsies atbildību un godprātīgi veiks savu darbu, tad Latvijas nākotne būs drošās rokās.